Vārdus “dehumanizācijas krematorija” pirmo reizi lietoju 2021.gada
26.februārī tekstā “Kovidarheoloģijas panākumi (1)”. Tekstā ir teikts: “Viss virzās
sekmīgi! Sekmīgi virzās cilvēces dzīves kārtības “lielā pārlādēšana”. Sekmīgi
virzās arī tas, ko var metaforiski dēvēt par kovidarheoloģiju. Respektīvi,
jaunas informācijas “izrakumiem” par “The Great Reset”, transformatīvā
notikuma, pandēmijas plānošanas un modelēšanas vēsturi, globālisma prozelītiem
un viņu pakalpiņiem, vakcīnu un vakcinēšanu, liberālo fašismu un cilvēciskuma
holokaustu dehumanizācijas krematorijā.” Par cilvēciskuma holokaustu rakstīju
2021.gada 19.janvārī: ““COVID-19” izraisītā pandēmija nav vēsturiski
jauna parādība. Pandēmijas bija arī agrāk un ne tikai sākās 2020.gadā. Taču
vēsturiski jauna parādība ir pandēmijas izmantošana cilvēces dzīves kārtības
radikālai pārkārtošanai reizē ar cilvēku cilvēciskuma radikālu pārkārtošanu,
kas ir projektēta kā cilvēciskuma iznīdēšana. Loģika saglabājas: jaunai
parādībai ir nepieciešams jauns jēdziens. Tam ir jābūt semantiski adekvātam
attiecīgajai jaunajai parādībai. Bez adekvāta jēdziena nav iespējams objektīvi
un semantiski precīzi leksiski formulēt jauno parādību un izprast tās
būtību. “COVID-19” pandēmijas apzināta un mērķtiecīga izmantošana
cilvēciskuma iznīdēšanai ir jādēvē par cilvēciskuma holokaustu. Ar latīņu
un grieķu izcelsmes svešvārdu “holokausts” apzīmē ļoti liela mēroga postījumus,
pilnīgu iznīcināšanu. Doto svešvārdu pielieto ebreju masveida iznīcināšanai
1939.-1945.gadā nacistiskajā Vācijā un citur II Pasaules kara laikā. Minētā
pandēmija tiek izmantota cilvēciskuma iznīdēšanai globālā mērogā – cilvēces
mērogā. Praktiski plašāks mērogs vairs nevar būt. Tāpēc svešvārds “holokausts”
adekvāti raksturo drausmīgo mērķi – cilvēciskuma holokaustu. Vēl var
sinonīmiski teikt “humanitātes holokausts”. Svešvārds “humanitāte” apzīmē
cilvēciskumu: cilvēka mīlestību pret citiem cilvēkiem, citu cilvēku cienīšanu,
labsirdīgu attieksmi pret visu dzīvo, cilvēka izturēšanos saskaņā ar morāles
normām un vērtībām, garīguma esamību, sirdsapziņu, morālo atbildību, pašcieņu. Cilvēciskuma
holokausta sekas ir jauns hominīdu tips – postcilvēks. Arī tas ir jauns
jēdziens, taču to nācās izdomāt un lietot jau krietni pirms “kovida”
pandēmijas, jo cilvēciskuma sabrukums Rietumu civilizācijā sākās jau XX gs. 70.
gados.” Cilvēciskuma holokausts tiek realizēts dehumanizācijas veidā. Droši var
teikt, ka tas notiek dehumanizācijas krematorijā. Cilvēciskums tiek totāli
sadedzināts. No cilvēciskuma paliek pāri tikai pelni. Cilvēciskuma holokausts
noslēdzas dehumanizācijas krematorijā.