Šodienas cilvēku
un tajā skaitā latviešu garīgi pilnvērtīgā atlikuma pašsajūtu negatīvi ietekmē
notikumu dinamika. Tagad notikumi virzās ātrāk nekā tos spējam apgūt un
novērtēt. Notikumu liels klāsts paliek bez intelektuālās apguves un analītiskā
novērtējuma pat jau terminoloģiskajā līmenī. Kritiska kļūst kognitīvā (izziņas,
zināšanu) atpalicība no dzīves notikumiem. Vēl nesen katra jauna kustība, jauns
notikums, jauna tendence tika analizēta un iekļauta zināšanu noteiktā
struktūrā. Tādējādi kultūra turpinājās kā secīgs process, un kultūras
kontinuitāte bija bez kognitīvajām pauzēm. Cilvēkiem nezuda stabili dzīves
orientieri. Vēl nesen vēsturiskajā kopainā neradās erozija. Tagad turpretī ir
uzšķīlusi jocīga aina: mēs esam informēti, bet neko nesaprotam un nav vajadzīgo
jēdzienu. Pie tam nesaprotam tādā apjomā, ka nav vērts izlikties kaut ko
saprotam. Mēs esam informatīvi lietas kursā par notikumiem, bet nepagūstam
izprast to vajadzību un noderīgumu. Notikumu liels klāsts paliek bez
intelektuālās apguves un analītiskā novērtējuma tāpēc, ka nederīgi ir
līdzšinējie teorētiskie koncepti. Tie neko nedod tagadnes izskaidrojumam.
Vajadzīgs ir jauns teorētiskais dizains – zinātniskā projektēšana un
konstruēšana, jēdzienu un terminu bāze.
Vīruss “SARS-CoV-2”
(Severe acute respiratory syndrome-related coronavirus 2) pirmo reizi
tika konstatēts 2019.gada decembrī, izraisot infekcijas slimību “COVID-19”.
2020.gada janvārī PVO izziņoja epidēmijas uzliesmojumu, bet 2020.gada
11.martā PVO ģenerālsekretārs pandēmiju neizsludināja oficiāli, bet tikai par pandēmijas
iespējamību ieminējās savā runā preses brīfingā. Kā zināms, “COVID-19” pandēmija nav oficiāli
izsludināta, un pasaules sabiedrība tiek rupji maldināta. 2020.gada
janvārī vīrusa genoms pilnā mērā tika atšifrēts Ķīnā un rezultāti tika
publicēti. Tie kļuva pieejami pasaules visiem speciālistiem. Sākās vakcīnas
izstrādāšana. 2020.gada 18.martā ar to nodarbojās apmēram 35 kompānijas un akadēmiskās
iestādes. 2020.gada 23.aprīlī PVO kā perspektīvus pētījumus atzina 83
preparātus, no kuriem 77 bija pirmsklīniskās pētniecības stadijā un 6 bija
klīniskajā pētījumu stadijā, izmantojot cilvēkus. Pirmo vakcīnu reģistrēja Ķīnā
2020.gada 20.jūnijā. Tā saucas “AD5-nCOV” (nosaukums tirdzniecībā – “Convidicea”).
Tā ir vakcīna pret “COVID-19”. To izstrādāja farmaceitiskā kompānija “Cansino
Biologics”. Krievijā pirmo vakcīnu reģistrēja 2020.gada 11.augustā. Tā
saucas “Гам
КОВИД- ВАК” (nosaukums
tirdzniecībā - “Sputņiks-5”). ASV pirmās vakcīnas sāka pielietot 2020.gada decembrī.
Valdība atļāva pielieto kompānijas “Pfizer&BioTech” vakcīnu un “Moderna”
vakcīnu. Abus preperātus stabilai imunitātei nākas pielietot divas reizes.
Vakcīnu izstrādāšanā
eksistē vēsturiski tradicionāls grafiks. Tajā parasti (arī ASV, Krievijā) runa
ir par 10-15 gadiem. Pret “COVID-19” izstrādātās vakcīnas tika
sagatavotas īsā laikā un faktiski momentā bez vēsturiskajiem etapiem vakcīnas pārbaudīšanā
tika masveidā pielietotas valstīs, kurām bija iespēja nopirkt vakcīnas saviem
iedzīvotājiem. Vakcīnu izmantošana bez attiecīgās pārbaudes tika atrunāta (piem.,
ASV) ar “ārkārtējo situāciju”. Farmaceitiskās kompānijas sāka lielos apjomos
tirgot vakcīnas, taču tirdzniecības līgumos atsacījās uzņemties atbildību par
vakcinācijas rezultātiem. Dotā pieeja, saprotams, pasaulē izraisīja plašu
neuzticību masu sabiedrībā un speciālistu aprindās. Turklāt masveidīgo neuzticību
vakcinācijai nākas skatīt t.s. pasaules elites (globālisma prozelītu) atklātajā
antihumānajā diskursā par nepieciešamību ierobežot dzimstību, samazināt
planētas iedzīvotāju skaitu līdz optimālajam vienam miljardam. Bez ievērības
nedrīkst atstāt nebūt vienmēr konspiroloģiskos vēstījumus par pandēmijas un vakcinācijas
izmantošanu kā bioloģisko ieroci un genoma transformētāju, kas reāli
izpaudīsies pēc zināma laika vakcinētajos indivīdos un viņu pēcnācējos. Ne
tikai speciālistu, bet arī masu apziņā nostiprinās atziņa par pandēmijas
apzināto izraisīšanu un vakcinācijas izmantošanu demogrāfiskās regulācijas
nolūkā. Respektīvi, tiekamies ar pandēmijas vakcinācijas nākotnes perspektīvām –
noteiktiem procesiem. Citiem vārdiem sakot, tiekamies ar noteiktiem temporāliem
(laika ziņā saistītiem) procesiem, kam var būt genocīda raksturs. Par genocīdu
dēvē pilnīgu vai daļēju atsevišķu iedzīvotāju grupu vai pat veselu tautu
iznīcināšanu rasiska, etniska, reliģiska naida vai politisku iemeslu dēļ. Mūsdienās
genocīds ir ieguvis jaunu iemeslu vārdā “homofobija”. Mūsdienu teorētiskais
dizains ir jāpapildina ar jaunu jēdzienu – temporālais genocīds. Cilvēce tiekas
ar laika ziņā perspektīvu genocīdu.