Cilvēciskuma holokausts

 

 

   “COVID-19” izraisītā pandēmija nav vēsturiski jauna parādība. Pandēmijas bija arī agrāk un ne tikai sākās 2020.gadā. Taču vēsturiski jauna parādība ir pandēmijas izmantošana cilvēces dzīves kārtības radikālai pārkārtošanai reizē ar cilvēku cilvēciskuma radikālu pārkārtošanu, kas ir projektēta kā cilvēciskuma iznīdēšana.

   Loģika saglabājas: jaunai parādībai ir nepieciešams jauns jēdziens. Tam ir jābūt semantiski adekvātam attiecīgajai jaunajai parādībai. Bez adekvāta jēdziena nav iespējams objektīvi un semantiski precīzi leksiski formulēt jauno parādību un izprast tās būtību.

   “COVID-19” pandēmijas apzināta un mērķtiecīga izmantošana cilvēciskuma iznīdēšanai ir jādēvē par cilvēciskuma holokaustu. Ar latīņu un grieķu izcelsmes svešvārdu “holokausts” apzīmē ļoti liela mēroga postījumus, pilnīgu iznīcināšanu. Doto svešvārdu pielieto ebreju masveida iznīcināšanai 1939.-1945.gadā nacistiskajā Vācijā un citur II Pasaules kara laikā.

   Minētā pandēmija tiek izmantota cilvēciskuma iznīdēšanai globālā mērogā – cilvēces mērogā. Praktiski plašāks mērogs vairs nevar būt. Tāpēc svešvārds “holokausts” adekvāti raksturo drausmīgo mērķi – cilvēciskuma holokaustu.

   Vēl var sinonīmiski teikt “humanitātes holokausts”. Svešvārds “humanitāte” apzīmē cilvēciskumu: cilvēka mīlestību pret citiem cilvēkiem, citu cilvēku cienīšanu, labsirdīgu attieksmi pret visu dzīvo, cilvēka izturēšanos saskaņā ar morāles normām un vērtībām, garīguma esamību, sirdsapziņu, morālo atbildību, pašcieņu.

   Cilvēciskuma holokausta sekas ir jauns hominīdu tips – postcilvēks. Arī tas ir jauns jēdziens, taču to nācās izdomāt un lietot jau krietni pirms “kovida” pandēmijas, jo cilvēciskuma sabrukums Rietumu civilizācijā sākās jau XX gs. 70. gados.

Liberālais fašisms

 

 

   Sakarā ar politiski kardinālajiem notikumiem ASV prezidenta vēlēšanās 2020.gada nogalē un vēlēšanu rezultātu vērtējumu XXI gs. sākumā globālo sociālo problēmu analītikā tiek lietots jauns jēdziens – liberālais fašisms. Sastopams tā variants – digitālais liberālais fašisms.

   Jaunajā jēdzienā tiek izmantots kopš XX gs. labi pazīstamais vārds “fašisms” un tā semantiskais aspekts – totalitārs politiskais režīms un ideoloģija. Ar vārdu “liberālais” tiek domāts nekontrolējams, maksimāli brīvs fašisms bez jebkādiem morālajiem, tiesiskajiem, sociālajiem ierobežojumiem. Runa ir par fašismu bez robežām, kad tas ņem vērā un pakļaujas tikai pats savām interesēm, bet nevis sabiedrības, tautas, nācijas, valsts interesēm.

   Jauno jēdzienu izdomāt un pielietot stimulēja kardinālie notikumi vienā valstī. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka šī jēdziena lietojumam var būt starptautiskā amplitūda. Kardinālie notikumi ASV radikāli un dziļi atsauksies uz visas pasaules turpmāko dzīvi. Tiekamies ar tehtoniskiem politiskajiem un sociālajiem procesiem, kas attiecas uz “great reset” cilvēces mērogā. Starp citu, fašisma rašanās iespēja ASV jau tika kādreiz apcerēta. Ronalds Reigans 1975.gada 14.decembrī intervijā žurnālistam Maikam Vollesam skaidroja: “Ja fašisms kādreiz parādīsies Amerikā, tad tas būs liberālisma vārdā”. ASV prezidenta pravietiskos vārdus medijos atgādināja XXI gs. janvāra sākumā.

   Liberālā fašisma “vecāki” ir ASV politiskās elites viena daļa. Tā tiek dēvēta par kamarilju – kliķi, kura ar intrigām un nelietīgu rīcību ietekmē valsts virzību. Šīs daļas kodolu veido demokrātiskās partijas vadība, bijušie ASV prezidenti no demokrātiskās partijas, augsta līmeņa gados veci bijušie valsts darbinieki. Tāpēc par liberālā fašisma realizētājiem uzskata gerontokrātiju – vecu cilvēku valdošās aprindas, kuras vēlas nodibināt kvazidemokrātisku diktatūru, gerontokrātiskas oligarhijas tirāniju. Internetā ASV gerontokrātija tiek raksturota ļoti nesaudzīgi: ļoti kreisi, ļoti bagāti, lieli muļķi, ļoti nekaunīgi, ne visai izglītoti, nicina visus, ienīst “grass roots” (zemākos slāņus, kas atbalsta Trampu), domā, ka drīkst darīt visu, ko grib, un arī dara visu, kas ienāk prātā. 

   Taču jaunā jēdziena reputācijā savu artavu ir devuši arī konservatīvie politiskie spēki. Tā, piemēram, konservatīvo spēku tāds pazīstams pārstāvis kā aktieris, Kalifornijas bijušais gubernātors Arnolds Švarcenegers 6.janvāra notikumus pie Kapitolija 10.janvārī publicētā videomateriālā salīdzina ar Kristāla nakti 1938.gadā no 9. uz 10.novembri, kad vācu fašisti sarīkoja ebreju grautiņus. Tagadnes fašisma asociācijas ar pagātnes fašismu liecina par jaunā jēdziena nepieciešamību un terminoloģiskās novitātes organisku atbilstību dzīves reālijām.