otrdiena, 2021. gada 19. janvāris

Cilvēciskuma holokausts

 


 

   COVID-19” izraisītā pandēmija nav vēsturiski jauna parādība. Pandēmijas bija arī agrāk un ne tikai sākās 2020.gadā. Taču vēsturiski jauna parādība ir pandēmijas izmantošana cilvēces dzīves kārtības radikālai pārkārtošanai reizē ar cilvēku cilvēciskuma radikālu pārkārtošanu, kas ir projektēta kā cilvēciskuma iznīdēšana.

   Loģika saglabājas: jaunai parādībai ir nepieciešams jauns jēdziens. Tam ir jābūt semantiski adekvātam attiecīgajai jaunajai parādībai. Bez adekvāta jēdziena nav iespējams objektīvi un semantiski precīzi leksiski formulēt jauno parādību un izprast tās būtību.

   COVID-19” pandēmijas apzināta un mērķtiecīga izmantošana cilvēciskuma iznīdēšanai ir jādēvē par cilvēciskuma holokaustu. Ar latīņu un grieķu izcelsmes svešvārdu “holokausts” apzīmē ļoti liela mēroga postījumus, pilnīgu iznīcināšanu. Doto svešvārdu pielieto ebreju masveida iznīcināšanai 1939.-1945.gadā nacistiskajā Vācijā un citur II Pasaules kara laikā.

   Minētā pandēmija tiek izmantota cilvēciskuma iznīdēšanai globālā mērogā – cilvēces mērogā. Praktiski plašāks mērogs vairs nevar būt. Tāpēc svešvārds “holokausts” adekvāti raksturo drausmīgo mērķi – cilvēciskuma holokaustu.

   Vēl var sinonīmiski teikt “humanitātes holokausts”. Svešvārds “humanitāte” apzīmē cilvēciskumu: cilvēka mīlestību pret citiem cilvēkiem, citu cilvēku cienīšanu, labsirdīgu attieksmi pret visu dzīvo, cilvēka izturēšanos saskaņā ar morāles normām un vērtībām, garīguma esamību, sirdsapziņu, morālo atbildību, pašcieņu.

   Cilvēciskuma holokausta sekas ir jauns hominīdu tips – postcilvēks. Arī tas ir jauns jēdziens, taču to nācās izdomāt un lietot jau krietni pirms “kovida” pandēmijas, jo cilvēciskuma sabrukums Rietumu civilizācijā sākās jau XX gs. 70. gados.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana