Temporālais genocīts

 

   Šodienas cilvēku un tajā skaitā latviešu garīgi pilnvērtīgā atlikuma pašsajūtu negatīvi ietekmē notikumu dinamika. Tagad notikumi virzās ātrāk nekā tos spējam apgūt un novērtēt. Notikumu liels klāsts paliek bez intelektuālās apguves un analītiskā novērtējuma pat jau terminoloģiskajā līmenī. Kritiska kļūst kognitīvā (izziņas, zināšanu) atpalicība no dzīves notikumiem. Vēl nesen katra jauna kustība, jauns notikums, jauna tendence tika analizēta un iekļauta zināšanu noteiktā struktūrā. Tādējādi kultūra turpinājās kā secīgs process, un kultūras kontinuitāte bija bez kognitīvajām pauzēm. Cilvēkiem nezuda stabili dzīves orientieri. Vēl nesen vēsturiskajā kopainā neradās erozija. Tagad turpretī ir uzšķīlusi jocīga aina: mēs esam informēti, bet neko nesaprotam un nav vajadzīgo jēdzienu. Pie tam nesaprotam tādā apjomā, ka nav vērts izlikties kaut ko saprotam. Mēs esam informatīvi lietas kursā par notikumiem, bet nepagūstam izprast to vajadzību un noderīgumu. Notikumu liels klāsts paliek bez intelektuālās apguves un analītiskā novērtējuma tāpēc, ka nederīgi ir līdzšinējie teorētiskie koncepti. Tie neko nedod tagadnes izskaidrojumam. Vajadzīgs ir jauns teorētiskais dizains – zinātniskā projektēšana un konstruēšana, jēdzienu un terminu bāze.  

   Vīruss “SARS-CoV-2” (Severe acute respiratory syndrome-related coronavirus 2) pirmo reizi tika konstatēts 2019.gada decembrī, izraisot infekcijas slimību “COVID-19”. 2020.gada janvārī PVO izziņoja epidēmijas uzliesmojumu, bet 2020.gada 11.martā PVO ģenerālsekretārs pandēmiju neizsludināja oficiāli, bet tikai par pandēmijas iespējamību ieminējās savā runā preses brīfingā. Kā zināms, “COVID-19” pandēmija nav oficiāli izsludināta, un pasaules sabiedrība tiek rupji maldināta. 2020.gada janvārī vīrusa genoms pilnā mērā tika atšifrēts Ķīnā un rezultāti tika publicēti. Tie kļuva pieejami pasaules visiem speciālistiem. Sākās vakcīnas izstrādāšana. 2020.gada 18.martā ar to nodarbojās apmēram 35 kompānijas un akadēmiskās iestādes. 2020.gada 23.aprīlī PVO kā perspektīvus pētījumus atzina 83 preparātus, no kuriem 77 bija pirmsklīniskās pētniecības stadijā un 6 bija klīniskajā pētījumu stadijā, izmantojot cilvēkus. Pirmo vakcīnu reģistrēja Ķīnā 2020.gada 20.jūnijā. Tā saucas “AD5-nCOV” (nosaukums tirdzniecībā – “Convidicea”). Tā ir vakcīna pret “COVID-19”. To izstrādāja farmaceitiskā kompānija “Cansino Biologics”. Krievijā pirmo vakcīnu reģistrēja 2020.gada 11.augustā. Tā saucas “Гам  КОВИД- ВАК” (nosaukums tirdzniecībā - “Sputņiks-5”). ASV pirmās vakcīnas sāka pielietot 2020.gada decembrī. Valdība atļāva pielieto kompānijas “Pfizer&BioTech” vakcīnu un “Moderna” vakcīnu. Abus preperātus stabilai imunitātei nākas pielietot divas reizes.

   Vakcīnu izstrādāšanā eksistē vēsturiski tradicionāls grafiks. Tajā parasti (arī ASV, Krievijā) runa ir par 10-15 gadiem. Pret “COVID-19” izstrādātās vakcīnas tika sagatavotas īsā laikā un faktiski momentā bez vēsturiskajiem etapiem vakcīnas pārbaudīšanā tika masveidā pielietotas valstīs, kurām bija iespēja nopirkt vakcīnas saviem iedzīvotājiem. Vakcīnu izmantošana bez attiecīgās pārbaudes tika atrunāta (piem., ASV) ar “ārkārtējo situāciju”. Farmaceitiskās kompānijas sāka lielos apjomos tirgot vakcīnas, taču tirdzniecības līgumos atsacījās uzņemties atbildību par vakcinācijas rezultātiem. Dotā pieeja, saprotams, pasaulē izraisīja plašu neuzticību masu sabiedrībā un speciālistu aprindās. Turklāt masveidīgo neuzticību vakcinācijai nākas skatīt t.s. pasaules elites (globālisma prozelītu) atklātajā antihumānajā diskursā par nepieciešamību ierobežot dzimstību, samazināt planētas iedzīvotāju skaitu līdz optimālajam vienam miljardam. Bez ievērības nedrīkst atstāt nebūt vienmēr konspiroloģiskos vēstījumus par pandēmijas un vakcinācijas izmantošanu kā bioloģisko ieroci un genoma transformētāju, kas reāli izpaudīsies pēc zināma laika vakcinētajos indivīdos un viņu pēcnācējos. Ne tikai speciālistu, bet arī masu apziņā nostiprinās atziņa par pandēmijas apzināto izraisīšanu un vakcinācijas izmantošanu demogrāfiskās regulācijas nolūkā. Respektīvi, tiekamies ar pandēmijas vakcinācijas nākotnes perspektīvām – noteiktiem procesiem. Citiem vārdiem sakot, tiekamies ar noteiktiem temporāliem (laika ziņā saistītiem) procesiem, kam var būt genocīda raksturs. Par genocīdu dēvē pilnīgu vai daļēju atsevišķu iedzīvotāju grupu vai pat veselu tautu iznīcināšanu rasiska, etniska, reliģiska naida vai politisku iemeslu dēļ. Mūsdienās genocīds ir ieguvis jaunu iemeslu vārdā “homofobija”. Mūsdienu teorētiskais dizains ir jāpapildina ar jaunu jēdzienu – temporālais genocīds. Cilvēce tiekas ar laika ziņā perspektīvu genocīdu.