svētdiena, 2020. gada 21. jūnijs

Dekoratīvie protesti

Latviešu kultūrnācijā lielā cieņā ir sociālā protesta veids, kuru gribas dēvēt par dekoratīvo protestu. Faktiski tas ir gandrīz pats galvenais un vienīgais sociālā protesta veids, kuru praktizē latviešu kultūrnācija. Citi sociālā protesta veidi (mītiņi, demonstrācijas, streiki, bada streiki, piketi) aizvadītajos pēcpadomju gados ir bijuši ļoti reti sastopami neskatoties uz to, ka iemeslu bija nesalīdzināmi vairāk nekā, teiksim, padomju laikā. Tautas apmuļķošana ar “atmodu”, “otro LR”, “prihvatizācijas” laupīšana, kriminālā kapitālisma ieviešana, masveida organizētās noziedzības brīvība, zinātnes, izglītības, veselības aizsardzības devalvācija un komercializācija, masveidīgā nabadzība, milzīgais bezdarbs, pazemojoši zemās algas skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, zinātniekiem, augstskolu pasniedzējiem, nelietīgi aprēķinātās niecīgās pensijas, tautas izmiršana un izklīšana pasaulē... Iemeslu sociālajiem protestiem aizvadītajos gados nekad nav trūcis burtiski katru dienu. Taču tiekamies gandrīz vienīgi ar dekoratīvajiem protestiem, kuri patiesībā ir protesta simulakri, protesta dekorācijas – kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, bet būtībā nevērtīgs, samākslots, glamūrs, idejiski banāls, sentimentāls, otršķirīgs. Kultūrnācijas dekoratīvie protesti parasti ir veltīti kaut kam mietpilsoniski seklam, sociāli maznozīmīgam, kā arī kaut kam antisociālam, anticilvēciskam, antigarīgam, kas, protams, ir visnepatīkamākais. Tā, piemēram, “Delfi” rakstīja, ka 2020.gada 19.jūnija “vakarā pie Polijas vēstniecības Rīgā ap 35 cilvēki piedalījās akcijā pret Polijas prezidenta Andžeja Dudas pagājušās nedēļas izteikumiem par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT+) kopienu. [..] Šodien pulcējāmies pie Polijas vēstniecības, jo uzskatām, ka Dudas izteikumi ir diskriminējoši pret jau tā mazaizsargātu sabiedrības daļu. Mūsu valstis šajā jomā ir līdzīgās situācijās, tāpēc nolēmām paust solidaritāti ar Polijas LGBT+ kopienu," sacīja organizācijas vadītāja Selma Levrence.” Tajā pašā dienā (2020.g.19.VI) Rīgā bija vēl viena dekoratīvā protesta akcija. Par to informēja “Delfi”, ievietojot arī apjomīgu fotoreportāžu: “Piektdien pie Brīvības pieminekļa norisinājās klimata kustības "Fridays for Future Latvia" akcija "Neatgriežamies pie vecajiem ieradumiem", lai aktualizētu klimata izmaiņu problēmas. Kustības pārstāvji uzskata, ka tieši pašlaik, kad notiek ekonomikas lejupslīde, ir iespēja daudzas industrijas attīstīt ilgstpējīgi un realizēt pāreju uz ilgstpējīgu un dabai draudzīgu attīstību, tiecoties uz aprites ekonomiku.” Kultūrnācijas iecienīto dekoratīvo protestu popularitāti nosaka vairāki iemesli. Piemēram, kultūrnācijas stabilā intelektuālā nespēja dzīves procesos un parādībās fiksēt galveno, īstas inteliģences, sociālo protestu ģeneratora, trūkums, vēsturiski ģenētiski determinētās sociālās padevības, sociālās apātijas, verdziskās paklausības un pielīšanas gēnu funkcionēšana. Noteikti nākas ņemt vērā “baltās” rases kopējo nelaimi – dzīvi saskaņā ar principu “dzīres mēra laikā”, kad prioritāte ir histēriskai dzīves baudīšanai un patērēšanas kultam, bet nevis tādiem sociāli garīgiem fenomeniem kā sociālais taisnīgums, sociālā pienākuma apziņa un atbildība, sociālā līdztiesība u.tml.







   

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru