Vārdi “noziegumu
brīvība” ir antitēze, kas veidojas pilnīgi pretēju jēdzienu pretnostatīšanā.
Nedrīkst būt noziegumu brīvība – atļauja brīvi izdarīt noziegumus. Iespējams
vienīgi pretējais – aizliegums izdarīt noziegumus. Tāda loģika dominē cilvēku
apziņā. Cilvēku apziņā tradicionāli neeksistē viedoklis par noziegumu brīvību.
Taču tagad zinām, ka tradicionāli neeksistē, taču var būt izņēmumi, noziegumu
brīvību pārvēršot par dzīves normu un juridiski leģitīmu sociāli morālo formātu,
kā tas pilnā mērā ir noticis pēcpadomju Latvijā. Tā tas ir noticis kriminālajā
kapitālismā, kas ir unikāla parādība Austrumeiropā pēc sociālisma sistēmas
sagraušanas XX gs. beigās.
Jēdziens “noziegumu
brīvība” radās pirms jēdziena “kriminālais kapitālisms”. To nosacīja kriminālā
kapitālisma ūnikums cilvēces vēsturē. Kriminālais kapitālisms terminoloģisko noformējumu
ieguva vēlāk nekā tika izdomāts tā specifiskās iezīmes (noziegumu brīvības)
terminoloģiskais noformējums. Tas ir nepierasti. Taču tas ir iespējams,
tiekoties ar pilnīgi jaunu parādību dzīves īstenībā. Vispirms var uztvert un
terminoloģiski noformēt jaunās parādības atsevišķu īpašību un tikai pēc tam kompleksi
uztvert un terminoloģiski noformēt visu parādību. Tā tas ir noticis ar
kriminālo kapitālismu un tā specifiskāko iezīmi noziegumu brīvību. Jēdziens “kriminālais
kapitālisms” pirmo reizi tika lietots 2018.gadā, bet jēdziens “noziegumu
brīvība” pirmo reizi tika lietots 2013.gadā. Par noziegumu brīvību pirmo reizi tika
rakstīts 2013. gada 24.oktobrī.*
Noziegumu brīvības pamatā ir iespēja (brīvība)
nesodīti pastrādāt tādus noziegumus, kurus vēl nesen neviens normāls cilvēks
neuzdrošinājās pastrādāt un par kuru pastrādāšanu agrāk vienmēr tika saņemts
sods – tiesā formulēts sods vai sabiedriskais sods. Tas varēja būt publiski
atklāts, nepārprotams un nesaudzīgs sabiedrības nopēlums, kā arī kaut kāds sods
attiecīgajā profesionālajā vidē - atbrīvošana no darba, profesijas licences
anulēšana, darbavietas ētikas komisijas nosodījums u.tml. Tas, pirmkārt.
Otrkārt, noziegumu brīvība
izpaužas nekaunīgā tendencē juridiski aizliegt tādas izpausmes, kuras par
juridiski sodāmu noziegumu atzīst tikai viena sabiedrības daļa, bet otra daļa
tādējādi to izjūt kā savas brīvības tendenciozu ierobežošanu. Praktiski tas
nozīmē, ka tiek pieņemti likumi, kuri ir izdevīgi tikai vienai sabiedrības
daļai. Turklāt skaitliski niecīgai sabiedrības daļai un turklāt tādai
sabiedrības daļai, kura ar juridiskajiem aizliegumiem cenšas izvairīties no
soda par saviem pastrādātajiem noziegumiem. Tādējādi notiek noziegumu
leģitimācija – atzīšana par likumīgu. Principā visi zina, ka ir pastrādāts
noziegums. Taču tajā pašā laikā juridiski tiek fiksēts, ka tas nav noziegums un
to ir aizliegts interpretēt kā noziegumu.
Kriminālajā kapitālismā visgraujošākā
loma ir organizētajai noziedzībai. Tā funkcionē kā sistēma noziegumu brīvības
apstākļos. Organizētās noziedzības sistēmiskais raksturs ir sava veida
noziegumu brīvības avots. Nav vajadzīga un noderīga tikai Saeimā juridiski
iestrādātā noziegumu brīvība. Kriminālā kapitālisma stabilitāti nodrošina arī
organizētās noziedzības sistēmiskais raksturs, neļaujot sodīt t.s. sistēmiskos
noziedzniekus. Ja viņus sāktu sodīt, tad sabruktu visa sistēma (organizētā
noziedzība) un galu galā sabruktu kriminālais kapitālisms kā valstiskuma veids.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru